Kā jau katrā spēlē, arī blekdžekā ir savs galvenais elements – šoreiz tas ir skaitlis 21, tādēļ angliski runājošajās valstīs šo spēli nereti arī sauc par „21”. Kā tas saistās ar pašu blekdžeka spēli? Pavisam vienkārši! Katra spēlētāja uzdevums ir spēles gaitā savākt tādu punktu daudzumu, kurš būtu pēc iespējas tuvāk skaitlim 21. Ir svarīgi atcerēties, ka šo skaitli nevar pārsniegt, tādēļ derīga būs jebkura punktu summa, kura ir vienāda vai mazāka par 21, tomēr pēc iespējas tuvāka šim skaitlim.
Spēlētāji parasti sēž puslokā ap izvēlēto dīleri – šis cilvēks katram spēlētājam izdala divas kārtis, no kurām viena nav redzama. Spēle norit pulksteņrādītāja virzienā, un visi spēlētāji pa vienam atklāj otro kārti un novērtē iegūto punktu daudzumu. Dažādiem kāršu veidiem atbilst citādāks punktu skaits, piemēram, kārtīm, uz kurām ir cipari, tiek piešķirts attiecīgais punktu daudzums, kurš ir vienāds ar uz kārts redzamo ciparu, džokers iegūst spēlētajam vai nu 11 vai 1 punktu, atkarībā no spēlētāja konkrētās situācijas un viņa izvēles, bet kārtis ar karali, karalieni un kalpiem katra sniedz spēlētājam 10 punktus.
Kad ir novērtēta katra spēlētāja iegūtā punktu summa, tad spēle atkal turpinās pulksteņa rādītāja kustības virzienā un nu katram spēlētājam ir tiesības pieprasīt vēl papildus kārti, kuras atnestie punkti tiek pieskaitīti jau esošo kāršu summai. Ja spēlētājs ir apmierināts ar iegūto punktu skaitu pēc pirmā apļa un nevēlas riskēt, tad ir iespējams arī palikt uz vietas, uz rokas paturot jau iegūtās kārtis un nemainot iegūtos punktus. Šajā gadījumā viens spēlētājs nodod gājienu nākamajam, kuram atkal tiek piedāvāta iespēja saņemt vienu jaunu kārti.
Arī dīleris turpina spēlēt, tomēr uz viņu attiecas daudz striktāki noteikumi – viņam nākamo kārti ņemt ir obligāti, ja esošo kāršu punktu summa nepārsniedz 16, bet, ja saņemto kāršu summa ir 17 vai lielāka, tad nākamie gājieni līdz partijas beigām ir jāizlaiž.